Skudras
Gunita Leitone
Kādi ir skudru paradumi, dzīvesveids un kā ierobežot to izplatību?
Un visbeidzot, ko darīt, ja skudras iemitinājušās kaimiņos?
Kāds ir skudru dzīvesveids?
Skudras pieder plēvspārņu kārtai, dzēlējlapseņu grupai un ir radniecīgas bitēm un lapsenēm.
Skudras dzīvo lielās, labi organizētās kolonijās.
Vienā skudru kolonijā var būt no 62 skudrām līdz vairākiem desmitiem tūkstošu darbaskudru. Tās ir nelielas - parasti no 2 līdz 10 milimetrus garas, ar sešām kājām.
Visas skudras dzīvo ligzdās - skudru pūžņos, dažkārt veido milzīgas kolonijas. Katrā skudru pūznī ir viena karaliene, kas dēj olas. Strādnieki un sargi ir neattīstījušās mātītes. Tie vāc barību, aprūpē skudru oliņas un kāpurus, kā arī sargā ligzdu. Sargi stāv pie ligzdas ieejām un sargā to. Daļa strādnieku aizvāc atkritumus un atver ejas, lai vēdinātu ligzdu.
Skudru pārošanās
Skudru tēviņiem un mātītēm pirms pārošanās laika izaug spārni.
Darba skudrām spārnu nav.
Tēviņi pēc pārošanās nobeidzas, bet mātītes atbrīvojas no spārniem (bieži vien tos apēd) un sameklē vietu ligzdai.
Mātīte izrok aliņu, ielien kādā spraugā un izdēj tur olas. Sākumā tiek izaudzētas tikai dažas darba skudras, jo mātīte pati sev barību var arī negādāt, bet pārtikt no ķermenī esošam barības rezervēm (tauku ķermeņa) un apēd daļu olu. Kāpurus mātīte baro ar siekalu izdalījumiem. Saime paplašinās tikai tad, kad radušās pirmās darba skudras, kas uzņemas visus darbus. Mātītei tad atliek tikai olu dēšana. Dažkārt mātīti var "adoptēt" kāda jau gatava, novājināta skudru pūžņa skudras vai arī mātīte ielaužas citu skudru ligzdās.
Dažu sugu, piemēram, smirdošās skudras Lasius umbratus mātītes okupētās ligzdas mātīti nonāvē. Bez savas sugas mātītes palikušās darba skudras nokļūst it kā vergu lomā un audzē "okupanta" kāpurus. Tā rezultātā kādu laiku ligzdā ir jaukta saime, bet beigās paliek tikai agresīvās sugas īpatņi.
Ko darīt, ja skudras ir kļuvušas par pastāvīgām mūsu dārza iemītniecēm?
Skudrām ļoti patīk sausas vietas.
Vietās, kur mitruma līmenis ir neliels, skudrām ir droša vieta virszemes un apakšzemes pūžņu veidošanai.
Tātad, pirmais, ko varam darīt, ir noregulēt mitruma līmeni. To varam izdarīt ar regulāru laistīšanu, augsnes uzlabošanu( augsne ar augstāku organisko vielu saturu labāk uzsūc un uztur ūdens daudzumu), mulčēšanu ( augļu dārzos lieliski darbojas tikko pļautas zāles regulāra atjaunošana uz augļu koku apdobēm), izvairīšanos atstāt tukšas dobju vietas – zemsedzes un zemāku augu audzēšanu, arī šis palīdzēs uzturēt stabilāku mitruma līmeni.
Vai var pārvietot pūzni?
Kad to darīt?
Ja skaidri var noteikt, kur atrodas pūznis, meža skudrām šis ir vieglāk, tad vari pārcelt pūzni uz vietu, kur tās netraucē. Meža skudru pūžņus pārceļam agri pavasarī, pirms sākusies aktīvā kustība pūznī. Ar dārza skudrām ir sarežģītāk, jo to pūžņi ir paslēpti un redzam jau tikai tad, kad sākušas aktīvi darboties. Šeit gan jāpiebilst, ka svarīgākā iedzīvotāja pūznī ir karaliene, kas parasti slēpjas pūžņa dziļākajos slāņos. Dažas skudru sugas, nesaņemot signālus no karalienes(tas ir, ja karaliene ir aiznesta), audzē jaunu karalieni, tāpēc ir jācenšas izņemt lielāko pūžņa daļu, ieskaitot oliņas.
Skudras un laputis
Skudras, tāpat kā lapsenes ir saldummīles. Tātad viens no lielākajiem kārumu avotiem ir laputis. Ierobežojot tās, ierobežosim arī skudru interesi.
Dažas skudru sugas rūpējas par laputīm un bruņutīm, jo laputis un bruņutis no auga izsūc vairāk sulas, nekā tām nepieciešams un daļa sulas iziet caur ķermeni nemainītā veidā. To mēdz dēvēt par medusrasu. Tādēļ skudras rūpējas par laputīm — lai sevi vienmēr nodrošinātu ar saldo barību. Latvijā ir 42 skudru sugas.
Metodes skudru ierobežošanai
Varam izmantot dažādas manuālas metodes kā kukaiņu ķeramās jostas, tādējādi pasargājot vismaz atsevišķus augus. Skudrām nepatīk spēcīgi aromāti. Kanēlis labi līdz, lai aizbaidītu skudras. Šeit gan jāņem vērā, ka tas regulāri jāatjauno, jo tiklīdz aromāts izgaro, skudras ir atpakaļ. Vēlams izmantot arī tikko maltu, tad tas ir iedarbīgāks.
Varam izmantot slazdus un atbaidīšanas līdzekļus, piemēram borskābes un cukura maisījums, citrusaugu ekstraktus vai ēteriskās eļļas.
Tagad tirgū ir pieejama diatomeja jeb diatomīta zeme, kuras sastāvā ir kramaļģes. Tās ir mikroskopiskas, ar nepabruņotu aci saskatāmas tikai, ja savairojas masveidā. Kramaļģes no citām aļģēm atšķiras ar izturīgu silīcija dioksīda apvalku - krama bruņām. Aļģēm ejot bojā, krama bruņas uzkrājas ūdenstilpēs un veido biezus slāņus, ko sauc par diatomeju( diatomīta) zemi. Kad tā tiek ir sasmalcināta smalkos putekļos, tad viegli pieķeras visam, kas iet caur tiem. Kukaiņiem šie putekļi ir nāvējoši, tikai nonākot saskarē ar tiem. Tā aktīvi absorbē vaskaino kutikulu ap kukaini, kas izraisa tā dehidratāciju un nāvi jau 48 stundu laikā. Šo pielieto arī gliemežu ierobežošanai.
Bioloģiski varam ierobežot ar labvēlīgajām nematodēm - Heterorhabditisbacteriaphora , Steinernema carpocapsae un Steinernema feltiae. Tās parazitē un iznīcina kukaiņu kaitēkļus to kāpuru vai mazuļu attīstības stadijā, novēršot olu dēšanu un ierobežojot bojājumus. Pēc izlaišanas nematodes atrod kaitēkļus un iekļūst kaitēkļos caur to ķermeņa atverēm. Nokļūstot kaitēklī, nematodes ražo baktērijas, kas tiek ievadītas kaitēkļa asinīs. Šī baktērija nogalina saimniek kaitēkli 24–48 stundu laikā, kamēr nematodes turpina tajā vairoties.
Bioloģiski varam ierobežot ar labvēlīgajām nematodēm - Heterorhabditisbacteriaphora , Steinernema carpocapsae un Steinernema feltiae. Tās parazitē un iznīcina kukaiņu kaitēkļus to kāpuru vai mazuļu attīstības stadijā, novēršot olu dēšanu un ierobežojot bojājumus. Pēc izlaišanas nematodes atrod kaitēkļus un iekļūst kaitēkļos caur to ķermeņa atverēm. Nokļūstot kaitēklī, nematodes ražo baktērijas, kas tiek ievadītas kaitēkļa asinīs. Šī baktērija nogalina saimniek kaitēkli 24–48 stundu laikā, kamēr nematodes turpina tajā vairoties.
Ko atcerēties?
Skudras ir ļoti inteliģentas un gudras radības. Tāpēc, ilgstoši lietojot vienu atbaidīšanas līdzekli, tās adaptējas un turpmāk izvairās no vietām, kur tas tiek lietots. Īpaši advancētas ir skudras, kas iemitinās pie mūsu mājvietām. Tāpēc ik pa laikam jāpamaina metodes, ar kurām ierobežojam.
Kas notiek lietojot ķīmiskos līdzeklus?
Lietojot ķīmiskos līdzekļus atcerieties, ka tie nonāk augsnē arī tad, ja nogalina kaitēkli un iedarbojas arī uz “labajiem” un derīgajiem kustonīšiem, bez tam, nonāk arī mūsu audzētajā ražā, ko pēcāk apēdam.
Ceru, ka kāds no paņēmieniem noderēs.
Par skaistiem un veseliem dārziem ar ekoloģiskām metodēm! Vairāk par kaitēkļu ierobežošanu dārzā - meistarklases ierakstā: https://darzaskola.learnworlds.com/course/ka-uzturet-darzu-veselu
Piedāvātās saites
Sazināties
-
https://darzaskola.learnworlds.com
-
darza.skola@gmail.commailto:darzasvetiba@darzasvetiba.lv
tel:+37127271022
-
+34 610 47 66 55
Dārza Skola © 2025
Radīts ar/Created with
